Saturs
Lai uzzinātu, vai tas ir PMS vai stress, ir svarīgi pievērst uzmanību menstruālā cikla fāzei, kurā atrodas sieviete, tas ir tāpēc, ka PMS simptomi parasti parādās apmēram 2 nedēļas pirms menstruācijas, un sievietes intensitāte var atšķirties.
No otras puses, stress ir nemainīgs, un simptomi parasti rodas pēc situācijām, kas izraisa trauksmi, piemēram, pārmērīgu darbu, darba zaudēšanu vai zemu pašvērtējumu.
Kā atšķirt PMS un stresu
PMS un stress var notikt jebkurā vecumā, turklāt tie var viens otru pasliktināt, padarot sievietes arvien satrauktākas un aizkaitināmākas. Lai varētu identificēt, sievietēm jāapzinās dažas atšķirības, piemēram:
| TPM | Stress |
Periods | Simptomi parādās 14 dienas agrāk un pasliktinās, tuvojoties menstruācijām. | Pastāvīgi un esošie simptomi lielākajā daļā dienu. |
Kas to pasliktina | Pusaudža periods un tuvu menopauzei.
| Trauksmes un trauksmes situācijas. |
Fiziskie simptomi | - sāpošas krūtis; - pietūkums; - muskuļu krampji; - sāpes dzemdē; - vēlme pēc pārtikas riskiem cukurā; - stipras galvassāpes, parasti migrēna. | - nogurums; - muskuļu sasprindzinājums, īpaši plecos un mugurā; - sviedri; - trīce; - Pastāvīgas galvassāpes, kas dienas laikā ir sliktākas. |
Emocionālie simptomi | - visbiežāk garastāvokļa svārstības; - melanholija un viegla raudāšana; - miegainība; - Uzbudināmība un eksplozīvas reakcijas. | - koncentrēšanās grūtības; - nemiers; - bezmiegs; - Nepacietība un agresivitāte. |
Lai palīdzētu noteikt šīs atšķirības, padoms ir pierakstīt to, ko jūtat piezīmju grāmatiņā ar datumiem un menstruāciju. Tādā veidā ir iespējams novērot visbiežāk sastopamos simptomus un atšķirt, vai tie ir nemainīgi simptomi vai kas parādās pirms menstruācijas.
Turklāt, tā kā šīs 2 situācijas var pastāvēt kopā, un simptomus var sajaukt, ir svarīgi konsultēties ar ģimenes ārstu, ginekologu vai psihiatru, kurš palīdzēs identificēt problēmu, ņemot vērā klīnisko vēsturi un parādītos simptomus.
Kā ārstēt PMS simptomus un stresu
Lai mazinātu izredzes izraisīt PMS simptomus un mazinātu stresu, ieteicams ieguldīt ikdienas prieka un relaksācijas brīžos, piemēram, veselīgā un jautrā sarunā ar draugu, meditācijas klasē, komēdijas skatīšanā vai citā. darbība, kas sniedz prieku.
Kad simptomi ir ļoti intensīvi, ārsta izrakstītie medikamenti var palīdzēt, piemēram, antidepresanti un anksiolītiskie līdzekļi. Dabiski veidi, kā novērst un ārstēt šos simptomus, ir fizisko aktivitāšu praktizēšana, jo papildus dabisko trankvilizatoru lietošanai kapsulas vai tējas, piemēram, kumelītes vai baldriāns, palīdz atslābināties, mazināt spriedzi un mazināt fiziskos simptomus. Pārbaudiet citus dabiskās ārstēšanas veidus.
Kā mazināt uztraukumu un stresu ar pārtiku, skatiet šajā videoklipā: